Eiropas autobusi strauji kļūst pilnībā elektriski

Eiropas autobusi strauji kļūst pilnībā elektriski

Paredzams, ka Eiropas elektroautobusu tirgus apjoms 2024. gadā būs 1,76 miljardi ASV dolāru un līdz 2029. gadam sasniegs 3,48 miljardus ASV dolāru, prognozētajā periodā (2024.–2029. gads) saliekot gada pieauguma tempu 14,56 % apmērā.

Elektriskie autobusi pārveido Eiropas sabiedriskā transporta sistēmas ātrāk, nekā daudzi politikas veidotāji paredzēja. Saskaņā ar jaunu Transporta un vides aizsardzības (T&E) ziņojumu, līdz 2024. gadam gandrīz puse no visiem jaunajiem pilsētas autobusiem, kas pārdoti ES, būs pilnībā elektriski. Šī pāreja iezīmē izšķirošu brīdi Eiropas sabiedriskā transporta dekarbonizācijā. Tendence uz elektriskajiem autobusiem ir kļuvusi skaidra. Pilsētas visā Eiropā strauji pāriet no dīzeļdegvielas un hibrīddzinēju modeļiem uz elektriskajiem autobusiem, lai panāktu izmaksu ietaupījumus, efektivitātes pieaugumu un ieguvumus videi. Šie dati liecina par Eiropas apņemšanos elektrificēt sabiedrisko transportu.

I. Elektroautobusu tirgus priekšrocības:

Divkārša piedziņa no politikas un tehnoloģiju puses

1. Izmaksu un vides aizsardzības divkāršās priekšrocības

Elektroautobusu ekspluatācijas izmaksas ir ievērojami zemākas nekā tradicionālajiem dīzeļdzinēju transportlīdzekļiem. Piemēram, Francijā, lai gan jaunu enerģijas autobusu īpatsvars ir tikai 33% (krietni zem ES vidējā rādītāja), elektroautobusu ekspluatācijas izmaksas par kilometru var būt pat 0,15 eiro, savukārt ūdeņraža degvielas elementu autobusu izmaksas sasniedz pat 0,95 eiro. Starptautiskie dati: Monpeljē, Francija, sākotnēji plānoja integrēt ūdeņraža autobusus savā autoparkā, bet atteicās no šīs shēmas, atklājot, ka ūdeņraža izmaksas par kilometru ir 0,95 eiro, salīdzinot ar tikai 0,15 eiro elektroautobusiem. Bokoni universitātes pētījumā atklājās, ka Itālijas ūdeņraža autobusu dzīves cikla izmaksas bija 1,986 eiro par kilometru – gandrīz divreiz vairāk nekā 1,028 eiro par kilometru akumulatora elektriskajiem modeļiem. Bolcāno, Itālijā, autobusu operatori reģistrēja ūdeņraža autobusu ekspluatācijas izmaksas 1,27 eiro apmērā par kilometru, salīdzinot ar 0,55 eiro elektroautobusiem. Šī finansiālā realitāte attur transporta iestādes no ūdeņraža izmantošanas, jo pastāvīgās izmaksas joprojām nav ilgtspējīgas visam autobusu parkam pat ar subsīdijām. Turklāt ES paātrina dīzeļdzinēju autobusu pakāpenisku izņemšanu no aprites pilsētas transportā, ieviešot stingrus CO₂ emisiju noteikumus un zemas emisijas zonu politiku. Līdz 2030. gadam Eiropas pilsētas autobusu parkiem lielākoties vajadzētu pāriet uz elektrisko piedziņu, un līdz tam gadam mērķis ir panākt, lai 75% no visiem jaunajiem Eiropas autobusu pārdošanas apjomiem būtu elektriskie autobusi. Šī iniciatīva ir guvusi sabiedriskā transporta operatoru un pašvaldību iestāžu atbalstu. Turklāt pieaugošais klientu pieprasījums pēc elektriskajiem autobusiem lielā mērā izriet no normatīvo un vides prasību konverģences, kas būtiski veicina Eiropas pilsētas elektrisko autobusu tirgus paplašināšanos. Eiropas lielākoties stagnējošajā autobusu tirgū lielākās pilsētas un videi apzinīgas valstis ievieš elektriskos autobusus, lai risinātu aktuālās gaisa un trokšņa piesārņojuma problēmas, tādējādi izpildot saistības aizsargāt iedzīvotājus no vides apdraudējumiem.

2. Tehnoloģiju attīstība paātrina to ieviešanu tirgū.

Akumulatoru tehnoloģiju attīstība un liela mēroga ražošana ir ievērojami samazinājusi izmaksas, palielinot elektroautobusu nobraukuma attālumu, lai apmierinātu visas dienas ekspluatācijas prasības. Piemēram, Londonā izvietotie BYD autobusi ir pārsnieguši cerības, pilnībā mazinot operatoru bažas par uzlādes ietekmi uz darbību.